admiraturus
Latin
Etymology
Future active participle of admīror
Participle
admīrātūrus m (feminine admīrātūra, neuter admīrātūrum); first/second declension
- about to admire
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | admīrātūrus | admīrātūra | admīrātūrum | admīrātūrī | admīrātūrae | admīrātūra | |
| Genitive | admīrātūrī | admīrātūrae | admīrātūrī | admīrātūrōrum | admīrātūrārum | admīrātūrōrum | |
| Dative | admīrātūrō | admīrātūrae | admīrātūrō | admīrātūrīs | admīrātūrīs | admīrātūrīs | |
| Accusative | admīrātūrum | admīrātūram | admīrātūrum | admīrātūrōs | admīrātūrās | admīrātūra | |
| Ablative | admīrātūrō | admīrātūrā | admīrātūrō | admīrātūrīs | admīrātūrīs | admīrātūrīs | |
| Vocative | admīrātūre | admīrātūra | admīrātūrum | admīrātūrī | admīrātūrae | admīrātūra | |