demonstrativus
Latin
Etymology
From dēmōnstrō (“to show, demonstrate”) + -īvus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deː.mon.straːˈtiː.wus/, [deː.mõː.straːˈtiː.wʊs]
Adjective
dēmōnstrātīvus (feminine dēmōnstrātīva, neuter dēmōnstrātīvum); first/second declension
- designating
- demonstrative
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēmōnstrātīvus | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
| Genitive | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvōrum | dēmōnstrātīvārum | dēmōnstrātīvōrum | |
| Dative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | ||||
| Accusative | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvam | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvōs | dēmōnstrātīvās | dēmōnstrātīva | |
| Ablative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvā | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | |||
| Vocative | dēmōnstrātīve | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
References
- demonstrativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- demonstrativus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- demonstrativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette