demetiens
Latin
Etymology
Present participle of dēmētior.
Participle
dēmētiēns m or f or n (genitive dēmētientis); third declension
- measuring
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dēmētiēns | dēmētiēns | dēmētientēs | dēmētientia | |
| Genitive | dēmētientis | dēmētientis | dēmētientium | dēmētientium | |
| Dative | dēmētientī | dēmētientī | dēmētientibus | dēmētientibus | |
| Accusative | dēmētientem | dēmētiēns | dēmētientēs, dēmētientīs | dēmētientia | |
| Ablative | dēmētiente, dēmētientī1 | dēmētiente, dēmētientī1 | dēmētientibus | dēmētientibus | |
| Vocative | dēmētiēns | dēmētiēns | dēmētientēs | dēmētientia | |
1When used purely as an adjective.