demano
Catalan
Verb
demano
- first-person singular present indicative form of demanar
Latin
Etymology
From dē- + mānō (“flow, diffuse”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈmaː.noː/
Verb
dēmānō (present infinitive dēmānāre, perfect active dēmānāvī, supine dēmānātum); first conjugation
- (intransitive) I flow down, descend.
Inflection
| Conjugation of demano (first conjugation, active only) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēmānō | dēmānās | dēmānat | dēmānāmus | dēmānātis | dēmānant |
| imperfect | dēmānābam | dēmānābās | dēmānābat | dēmānābāmus | dēmānābātis | dēmānābant | |
| future | dēmānābō | dēmānābis | dēmānābit | dēmānābimus | dēmānābitis | dēmānābunt | |
| perfect | dēmānāvī | dēmānāvistī | dēmānāvit | dēmānāvimus | dēmānāvistis | dēmānāvērunt, dēmānāvēre | |
| pluperfect | dēmānāveram | dēmānāverās | dēmānāverat | dēmānāverāmus | dēmānāverātis | dēmānāverant | |
| future perfect | dēmānāverō | dēmānāveris | dēmānāverit | dēmānāverimus | dēmānāveritis | dēmānāverint | |
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēmānem | dēmānēs | dēmānet | dēmānēmus | dēmānētis | dēmānent |
| imperfect | dēmānārem | dēmānārēs | dēmānāret | dēmānārēmus | dēmānārētis | dēmānārent | |
| perfect | dēmānāverim | dēmānāverīs | dēmānāverit | dēmānāverimus | dēmānāveritis | dēmānāverint | |
| pluperfect | dēmānāvissem | dēmānāvissēs | dēmānāvisset | dēmānāvissēmus | dēmānāvissētis | dēmānāvissent | |
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēmānā | — | — | dēmānāte | — |
| future | — | dēmānātō | dēmānātō | — | dēmānātōte | dēmānantō | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēmānāre | dēmānāvisse | dēmānātūrus esse | — | — | — | |
| participles | dēmānāns | — | dēmānātūrus | — | — | — | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēmānāre | dēmānandī | dēmānandō | dēmānandum | dēmānātum | dēmānātū | ||
References
- demano in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press