delirans

delirans

Latin

Etymology

Present participle of dēlīrō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːˈliː.rans/, [deːˈliː.rãːs]

Participle

dēlīrāns m or f or n (genitive dēlīrantis); third declension

1. deviating from a straight path
2. being deranged, crazy

Inflection

Third declension.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	dēlīrāns	dēlīrāns		dēlīrantēs	dēlīrantia
Genitive	dēlīrantis	dēlīrantis		dēlīrantium	dēlīrantium
Dative	dēlīrantī	dēlīrantī		dēlīrantibus	dēlīrantibus
Accusative	dēlīrantem	dēlīrāns		dēlīrantēs, dēlīrantīs	dēlīrantia
Ablative	dēlīrante, dēlīrantī1	dēlīrante, dēlīrantī1		dēlīrantibus	dēlīrantibus
Vocative	dēlīrāns	dēlīrāns		dēlīrantēs	dēlīrantia

¹When used purely as an adjective.

Descendants

• Catalan: delirant
• English: delirant
• French: délirant
• Italian: delirante

• Portuguese: delirante
• Romanian: delirant
• Spanish: delirante