delinitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēlīniō (“charm, captivate”).
Participle
dēlīnitus (feminine dēlīnita, neuter dēlīnitum); first/second-declension participle
- Alternative form of dēlēnītus
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēlīnitus | dēlīnita | dēlīnitum | dēlīnitī | dēlīnitae | dēlīnita | |
| Genitive | dēlīnitī | dēlīnitae | dēlīnitī | dēlīnitōrum | dēlīnitārum | dēlīnitōrum | |
| Dative | dēlīnitō | dēlīnitō | dēlīnitīs | ||||
| Accusative | dēlīnitum | dēlīnitam | dēlīnitum | dēlīnitōs | dēlīnitās | dēlīnita | |
| Ablative | dēlīnitō | dēlīnitā | dēlīnitō | dēlīnitīs | |||
| Vocative | dēlīnite | dēlīnita | dēlīnitum | dēlīnitī | dēlīnitae | dēlīnita | |