delineo
See also: delineó and delineò
Italian
Verb
delineo
- first-person singular present of delineare
Latin
Alternative forms
- dēlīniō
Etymology
From dē- + līneō (“make straight”), from līnea (“a line”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈliː.ne.oː/
Verb
dēlīneō (present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation
- I delineate, sketch out.
Inflection
| Conjugation of delineo (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēlīneō | dēlīneās | dēlīneat | dēlīneāmus | dēlīneātis | dēlīneant |
| imperfect | dēlīneābam | dēlīneābās | dēlīneābat | dēlīneābāmus | dēlīneābātis | dēlīneābant | |
| future | dēlīneābō | dēlīneābis | dēlīneābit | dēlīneābimus | dēlīneābitis | dēlīneābunt | |
| perfect | dēlīneāvī | dēlīneāvistī | dēlīneāvit | dēlīneāvimus | dēlīneāvistis | dēlīneāvērunt, dēlīneāvēre | |
| pluperfect | dēlīneāveram | dēlīneāverās | dēlīneāverat | dēlīneāverāmus | dēlīneāverātis | dēlīneāverant | |
| future perfect | dēlīneāverō | dēlīneāveris | dēlīneāverit | dēlīneāverimus | dēlīneāveritis | dēlīneāverint | |
| passive | present | dēlīneor | dēlīneāris, dēlīneāre | dēlīneātur | dēlīneāmur | dēlīneāminī | dēlīneantur |
| imperfect | dēlīneābar | dēlīneābāris, dēlīneābāre | dēlīneābātur | dēlīneābāmur | dēlīneābāminī | dēlīneābantur | |
| future | dēlīneābor | dēlīneāberis, dēlīneābere | dēlīneābitur | dēlīneābimur | dēlīneābiminī | dēlīneābuntur | |
| perfect | dēlīneātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēlīneātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēlīneātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēlīneem | dēlīneēs | dēlīneet | dēlīneēmus | dēlīneētis | dēlīneent |
| imperfect | dēlīneārem | dēlīneārēs | dēlīneāret | dēlīneārēmus | dēlīneārētis | dēlīneārent | |
| perfect | dēlīneāverim | dēlīneāverīs | dēlīneāverit | dēlīneāverimus | dēlīneāveritis | dēlīneāverint | |
| pluperfect | dēlīneāvissem | dēlīneāvissēs | dēlīneāvisset | dēlīneāvissēmus | dēlīneāvissētis | dēlīneāvissent | |
| passive | present | dēlīneer | dēlīneēris, dēlīneēre | dēlīneētur | dēlīneēmur | dēlīneēminī | dēlīneentur |
| imperfect | dēlīneārer | dēlīneārēris, dēlīneārēre | dēlīneārētur | dēlīneārēmur | dēlīneārēminī | dēlīneārentur | |
| perfect | dēlīneātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēlīneā | — | — | dēlīneāte | — |
| future | — | dēlīneātō | dēlīneātō | — | dēlīneātōte | dēlīneantō | |
| passive | present | — | dēlīneāre | — | — | dēlīneāminī | — |
| future | — | dēlīneātor | dēlīneātor | — | — | dēlīneantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēlīneāre | dēlīneāvisse | dēlīneātūrus esse | dēlīneārī | dēlīneātus esse | dēlīneātum īrī | |
| participles | dēlīneāns | — | dēlīneātūrus | — | dēlīneātus | dēlīneandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēlīneāre | dēlīneandī | dēlīneandō | dēlīneandum | dēlīneātum | dēlīneātū | ||
Derived terms
- dēlīneātiō
Related terms
- collīneō / collīniō
- līneō
Descendants
- English: delineate
- Italian: delineare
- Spanish: delinear
See also
- pingō
References
- delineo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- delineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Spanish
Verb
delineo
- First-person singular (yo) present indicative form of delinear.