delenio

delenio

Latin

Alternative forms

• dēlīniō

Etymology

From dē- +‎ lēniō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːˈleː.ni.oː/, [d̪eːˈɫ̪eːnioː]
• (Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈle.ni.o/, [d̪eˈlɛːnio]

Verb

dēlēniō (present infinitive dēlēnīre, perfect active dēlēnīvī, supine dēlēnītum); fourth conjugation

1. I soothe or soften down, mitigate

   Synonyms: lēniō, sōpiō, mītigō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, molliō

   Antonyms: dūrō, obdūrō

2. I charm, win, captivate, entice.
3. I corrupt, bribe

   Synonyms: corrumpō, aggredior

Conjugation

Conjugation of dēlēniō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlēniō	dēlēnīs	dēlēnit	dēlēnīmus	dēlēnītis	dēlēniunt
	imperfect	dēlēniēbam	dēlēniēbās	dēlēniēbat	dēlēniēbāmus	dēlēniēbātis	dēlēniēbant
	future	dēlēniam	dēlēniēs	dēlēniet	dēlēniēmus	dēlēniētis	dēlēnient
	perfect	dēlēnīvī	dēlēnīvistī	dēlēnīvit	dēlēnīvimus	dēlēnīvistis	dēlēnīvērunt, dēlēnīvēre
	pluperfect	dēlēnīveram	dēlēnīverās	dēlēnīverat	dēlēnīverāmus	dēlēnīverātis	dēlēnīverant
	future perfect	dēlēnīverō	dēlēnīveris	dēlēnīverit	dēlēnīverimus	dēlēnīveritis	dēlēnīverint
passive	present	dēlēnior	dēlēnīris, dēlēnīre	dēlēnītur	dēlēnīmur	dēlēnīminī	dēlēniuntur
	imperfect	dēlēniēbar	dēlēniēbāris, dēlēniēbāre	dēlēniēbātur	dēlēniēbāmur	dēlēniēbāminī	dēlēniēbantur
	future	dēlēniar	dēlēniēris, dēlēniēre	dēlēniētur	dēlēniēmur	dēlēniēminī	dēlēnientur
	perfect	dēlēnītus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlēnītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlēnītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlēniam	dēlēniās	dēlēniat	dēlēniāmus	dēlēniātis	dēlēniant
	imperfect	dēlēnīrem	dēlēnīrēs	dēlēnīret	dēlēnīrēmus	dēlēnīrētis	dēlēnīrent
	perfect	dēlēnīverim	dēlēnīverīs	dēlēnīverit	dēlēnīverīmus	dēlēnīverītis	dēlēnīverint
	pluperfect	dēlēnīvissem	dēlēnīvissēs	dēlēnīvisset	dēlēnīvissēmus	dēlēnīvissētis	dēlēnīvissent
passive	present	dēlēniar	dēlēniāris, dēlēniāre	dēlēniātur	dēlēniāmur	dēlēniāminī	dēlēniantur
	imperfect	dēlēnīrer	dēlēnīrēris, dēlēnīrēre	dēlēnīrētur	dēlēnīrēmur	dēlēnīrēminī	dēlēnīrentur
	perfect	dēlēnītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēlēnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēlēnī	—	—	dēlēnīte	—
	future	—	dēlēnītō	dēlēnītō	—	dēlēnītōte	dēlēniuntō
passive	present	—	dēlēnīre	—	—	dēlēnīminī	—
	future	—	dēlēnītor	dēlēnītor	—	—	dēlēniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēlēnīre	dēlēnīvisse	dēlēnītūrum esse	dēlēnīrī	dēlēnītum esse	dēlēnītum īrī
participles		dēlēniēns	—	dēlēnītūrus	—	dēlēnītus	dēlēniendus, dēlēniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēlēniendī	dēlēniendō	dēlēniendum	dēlēniendō	dēlēnītum	dēlēnītū

References

• “delenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “delenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• delenio in Enrico Olivetti, editor (2003-2023) Dizionario Latino, Olivetti Media Communication
• delenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
  • to be led astray, corrupted by the allurements of pleasure: voluptatis illecebris deleniri