dejuro
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈdeː.ju.roː/, [ˈdeː.jʊ.roː]
Verb
dējurō (present infinitive dējurāre, perfect active dējurāvī, supine dējurātum); first conjugation
- Alternative form of dēierō
Inflection
| Conjugation of dejuro (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dējurō | dējurās | dējurat | dējurāmus | dējurātis | dējurant |
| imperfect | dējurābam | dējurābās | dējurābat | dējurābāmus | dējurābātis | dējurābant | |
| future | dējurābō | dējurābis | dējurābit | dējurābimus | dējurābitis | dējurābunt | |
| perfect | dējurāvī | dējurāvistī | dējurāvit | dējurāvimus | dējurāvistis | dējurāvērunt, dējurāvēre | |
| pluperfect | dējurāveram | dējurāverās | dējurāverat | dējurāverāmus | dējurāverātis | dējurāverant | |
| future perfect | dējurāverō | dējurāveris | dējurāverit | dējurāverimus | dējurāveritis | dējurāverint | |
| passive | present | dējuror | dējurāris, dējurāre | dējurātur | dējurāmur | dējurāminī | dējurantur |
| imperfect | dējurābar | dējurābāris, dējurābāre | dējurābātur | dējurābāmur | dējurābāminī | dējurābantur | |
| future | dējurābor | dējurāberis, dējurābere | dējurābitur | dējurābimur | dējurābiminī | dējurābuntur | |
| perfect | dējurātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dējurātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dējurātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dējurem | dējurēs | dējuret | dējurēmus | dējurētis | dējurent |
| imperfect | dējurārem | dējurārēs | dējurāret | dējurārēmus | dējurārētis | dējurārent | |
| perfect | dējurāverim | dējurāverīs | dējurāverit | dējurāverimus | dējurāveritis | dējurāverint | |
| pluperfect | dējurāvissem | dējurāvissēs | dējurāvisset | dējurāvissēmus | dējurāvissētis | dējurāvissent | |
| passive | present | dējurer | dējurēris, dējurēre | dējurētur | dējurēmur | dējurēminī | dējurentur |
| imperfect | dējurārer | dējurārēris, dējurārēre | dējurārētur | dējurārēmur | dējurārēminī | dējurārentur | |
| perfect | dējurātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dējurātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dējurā | — | — | dējurāte | — |
| future | — | dējurātō | dējurātō | — | dējurātōte | dējurantō | |
| passive | present | — | dējurāre | — | — | dējurāminī | — |
| future | — | dējurātor | dējurātor | — | — | dējurantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dējurāre | dējurāvisse | dējurātūrus esse | dējurārī | dējurātus esse | dējurātum īrī | |
| participles | dējurāns | — | dējurātūrus | — | dējurātus | dējurandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dējurāre | dējurandī | dējurandō | dējurandum | dējurātum | dējurātū | ||
References
- dejuro in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- dejuro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette