dejicio
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈji.ki.oː/, [deːˈjɪ.ki.oː]
Verb
dējiciō (present infinitive dējicere, perfect active dējēcī, supine dējectum); third conjugation iō-variant
- Alternative form of dēiciō
Conjugation
| Conjugation of dējiciō (third conjugation iō-variant) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dējiciō | dējicis | dējicit | dējicimus | dējicitis | dējiciunt |
| imperfect | dējiciēbam | dējiciēbās | dējiciēbat | dējiciēbāmus | dējiciēbātis | dējiciēbant | |
| future | dējiciam | dējiciēs | dējiciet | dējiciēmus | dējiciētis | dējicient | |
| perfect | dējēcī | dējēcistī | dējēcit | dējēcimus | dējēcistis | dējēcērunt, dējēcēre | |
| pluperfect | dējēceram | dējēcerās | dējēcerat | dējēcerāmus | dējēcerātis | dējēcerant | |
| future perfect | dējēcerō | dējēceris | dējēcerit | dējēcerimus | dējēceritis | dējēcerint | |
| passive | present | dējicior | dējiceris, dējicere | dējicitur | dējicimur | dējiciminī | dējiciuntur |
| imperfect | dējiciēbar | dējiciēbāris, dējiciēbāre | dējiciēbātur | dējiciēbāmur | dējiciēbāminī | dējiciēbantur | |
| future | dējiciar | dējiciēris, dējiciēre | dējiciētur | dējiciēmur | dējiciēminī | dējicientur | |
| perfect | dējectus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dējectus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dējectus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dējiciam | dējiciās | dējiciat | dējiciāmus | dējiciātis | dējiciant |
| imperfect | dējicerem | dējicerēs | dējiceret | dējicerēmus | dējicerētis | dējicerent | |
| perfect | dējēcerim | dējēcerīs | dējēcerit | dējēcerīmus | dējēcerītis | dējēcerint | |
| pluperfect | dējēcissem | dējēcissēs | dējēcisset | dējēcissēmus | dējēcissētis | dējēcissent | |
| passive | present | dējiciar | dējiciāris, dējiciāre | dējiciātur | dējiciāmur | dējiciāminī | dējiciantur |
| imperfect | dējicerer | dējicerēris, dējicerēre | dējicerētur | dējicerēmur | dējicerēminī | dējicerentur | |
| perfect | dējectus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dējectus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dējice | — | — | dējicite | — |
| future | — | dējicitō | dējicitō | — | dējicitōte | dējiciuntō | |
| passive | present | — | dējicere | — | — | dējiciminī | — |
| future | — | dējicitor | dējicitor | — | — | dējiciuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dējicere | dējēcisse | dējectūrus esse | dējicī | dējectus esse | dējectum īrī | |
| participles | dējiciēns | — | dējectūrus | — | dējectus | dējiciendus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| dējiciendī | dējiciendō | dējiciendum | dējiciendō | dējectum | dējectū | ||
Related terms
Related terms
- abjiciō
- adjiciō
- circumjiciō
- cōnjiciō
- dējiciō
- disjiciō
- ējectāmentum
- jaciō
- injiciō
- interjiciō
- objiciō
- praejiciō
- prōjiciō
- rējiciō
- subjiciō
- superjaciō
- trājiciō
References
- dejicio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- dejicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette