adleviaturus
Latin
Etymology
Future active participle of adleviō.
Participle
adleviātūrus m (feminine adleviātūra, neuter adleviātūrum); first/second declension
- Alternative form of alleviāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | adleviātūrus | adleviātūra | adleviātūrum | adleviātūrī | adleviātūrae | adleviātūra | |
| Genitive | adleviātūrī | adleviātūrae | adleviātūrī | adleviātūrōrum | adleviātūrārum | adleviātūrōrum | |
| Dative | adleviātūrō | adleviātūrae | adleviātūrō | adleviātūrīs | adleviātūrīs | adleviātūrīs | |
| Accusative | adleviātūrum | adleviātūram | adleviātūrum | adleviātūrōs | adleviātūrās | adleviātūra | |
| Ablative | adleviātūrō | adleviātūrā | adleviātūrō | adleviātūrīs | adleviātūrīs | adleviātūrīs | |
| Vocative | adleviātūre | adleviātūra | adleviātūrum | adleviātūrī | adleviātūrae | adleviātūra | |