deflagro
See also: deflagró and deflagrò
Italian
Verb
deflagro
- first-person singular present indicative of deflagrare
Latin
Etymology
From dē- + flagrō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈdeː.fla.ɡroː/, [ˈdeː.fɫa.ɡroː]
Verb
dēflagrō (present infinitive dēflagrāre, perfect active dēflagrāvī, supine dēflagrātum); first conjugation
- I burn down (destroy by fire)
Inflection
| Conjugation of deflagro (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēflagrō | dēflagrās | dēflagrat | dēflagrāmus | dēflagrātis | dēflagrant |
| imperfect | dēflagrābam | dēflagrābās | dēflagrābat | dēflagrābāmus | dēflagrābātis | dēflagrābant | |
| future | dēflagrābō | dēflagrābis | dēflagrābit | dēflagrābimus | dēflagrābitis | dēflagrābunt | |
| perfect | dēflagrāvī | dēflagrāvistī | dēflagrāvit | dēflagrāvimus | dēflagrāvistis | dēflagrāvērunt, dēflagrāvēre | |
| pluperfect | dēflagrāveram | dēflagrāverās | dēflagrāverat | dēflagrāverāmus | dēflagrāverātis | dēflagrāverant | |
| future perfect | dēflagrāverō | dēflagrāveris | dēflagrāverit | dēflagrāverimus | dēflagrāveritis | dēflagrāverint | |
| passive | present | dēflagror | dēflagrāris, dēflagrāre | dēflagrātur | dēflagrāmur | dēflagrāminī | dēflagrantur |
| imperfect | dēflagrābar | dēflagrābāris, dēflagrābāre | dēflagrābātur | dēflagrābāmur | dēflagrābāminī | dēflagrābantur | |
| future | dēflagrābor | dēflagrāberis, dēflagrābere | dēflagrābitur | dēflagrābimur | dēflagrābiminī | dēflagrābuntur | |
| perfect | dēflagrātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēflagrātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēflagrātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēflagrem | dēflagrēs | dēflagret | dēflagrēmus | dēflagrētis | dēflagrent |
| imperfect | dēflagrārem | dēflagrārēs | dēflagrāret | dēflagrārēmus | dēflagrārētis | dēflagrārent | |
| perfect | dēflagrāverim | dēflagrāverīs | dēflagrāverit | dēflagrāverimus | dēflagrāveritis | dēflagrāverint | |
| pluperfect | dēflagrāvissem | dēflagrāvissēs | dēflagrāvisset | dēflagrāvissēmus | dēflagrāvissētis | dēflagrāvissent | |
| passive | present | dēflagrer | dēflagrēris, dēflagrēre | dēflagrētur | dēflagrēmur | dēflagrēminī | dēflagrentur |
| imperfect | dēflagrārer | dēflagrārēris, dēflagrārēre | dēflagrārētur | dēflagrārēmur | dēflagrārēminī | dēflagrārentur | |
| perfect | dēflagrātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēflagrātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēflagrā | — | — | dēflagrāte | — |
| future | — | dēflagrātō | dēflagrātō | — | dēflagrātōte | dēflagrantō | |
| passive | present | — | dēflagrāre | — | — | dēflagrāminī | — |
| future | — | dēflagrātor | dēflagrātor | — | — | dēflagrantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēflagrāre | dēflagrāvisse | dēflagrātūrus esse | dēflagrārī | dēflagrātus esse | dēflagrātum īrī | |
| participles | dēflagrāns | — | dēflagrātūrus | — | dēflagrātus | dēflagrandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēflagrāre | dēflagrandī | dēflagrandō | dēflagrandum | dēflagrātum | dēflagrātū | ||
References
- deflagro in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- deflagro in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- deflagro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Spanish
Verb
deflagro
- First-person singular (yo) present indicative form of deflagrar.