dedolo
Latin
Etymology
From dē- + dolō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈdeː.do.loː/, [ˈdeː.dɔ.ɫoː]
Verb
dēdolō (present infinitive dēdolāre, perfect active dēdolāvī, supine dēdolātum); first conjugation
- I hew away or smooth
Conjugation
| Conjugation of dēdolō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēdolō | dēdolās | dēdolat | dēdolāmus | dēdolātis | dēdolant |
| imperfect | dēdolābam | dēdolābās | dēdolābat | dēdolābāmus | dēdolābātis | dēdolābant | |
| future | dēdolābō | dēdolābis | dēdolābit | dēdolābimus | dēdolābitis | dēdolābunt | |
| perfect | dēdolāvī | dēdolāvistī | dēdolāvit | dēdolāvimus | dēdolāvistis | dēdolāvērunt, dēdolāvēre | |
| pluperfect | dēdolāveram | dēdolāverās | dēdolāverat | dēdolāverāmus | dēdolāverātis | dēdolāverant | |
| future perfect | dēdolāverō | dēdolāveris | dēdolāverit | dēdolāverimus | dēdolāveritis | dēdolāverint | |
| passive | present | dēdolor | dēdolāris, dēdolāre | dēdolātur | dēdolāmur | dēdolāminī | dēdolantur |
| imperfect | dēdolābar | dēdolābāris, dēdolābāre | dēdolābātur | dēdolābāmur | dēdolābāminī | dēdolābantur | |
| future | dēdolābor | dēdolāberis, dēdolābere | dēdolābitur | dēdolābimur | dēdolābiminī | dēdolābuntur | |
| perfect | dēdolātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēdolātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēdolātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēdolem | dēdolēs | dēdolet | dēdolēmus | dēdolētis | dēdolent |
| imperfect | dēdolārem | dēdolārēs | dēdolāret | dēdolārēmus | dēdolārētis | dēdolārent | |
| perfect | dēdolāverim | dēdolāverīs | dēdolāverit | dēdolāverīmus | dēdolāverītis | dēdolāverint | |
| pluperfect | dēdolāvissem | dēdolāvissēs | dēdolāvisset | dēdolāvissēmus | dēdolāvissētis | dēdolāvissent | |
| passive | present | dēdoler | dēdolēris, dēdolēre | dēdolētur | dēdolēmur | dēdolēminī | dēdolentur |
| imperfect | dēdolārer | dēdolārēris, dēdolārēre | dēdolārētur | dēdolārēmur | dēdolārēminī | dēdolārentur | |
| perfect | dēdolātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēdolātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēdolā | — | — | dēdolāte | — |
| future | — | dēdolātō | dēdolātō | — | dēdolātōte | dēdolantō | |
| passive | present | — | dēdolāre | — | — | dēdolāminī | — |
| future | — | dēdolātor | dēdolātor | — | — | dēdolantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēdolāre | dēdolāvisse | dēdolātūrus esse | dēdolārī | dēdolātus esse | dēdolātum īrī | |
| participles | dēdolāns | — | dēdolātūrus | — | dēdolātus | dēdolandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| dēdolandī | dēdolandō | dēdolandum | dēdolandō | dēdolātum | dēdolātū | ||
References
- dedolo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- dedolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette