declamito
Latin
Etymology
From dēclāmō + -itō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈklaː.mi.toː/, [deːˈkɫaː.mɪ.toː]
Verb
dēclāmitō (present infinitive dēclāmitāre, perfect active dēclāmitāvī, supine dēclāmitātum); first conjugation
- I declaim
- I bluster
Inflection
| Conjugation of declamito (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēclāmitō | dēclāmitās | dēclāmitat | dēclāmitāmus | dēclāmitātis | dēclāmitant |
| imperfect | dēclāmitābam | dēclāmitābās | dēclāmitābat | dēclāmitābāmus | dēclāmitābātis | dēclāmitābant | |
| future | dēclāmitābō | dēclāmitābis | dēclāmitābit | dēclāmitābimus | dēclāmitābitis | dēclāmitābunt | |
| perfect | dēclāmitāvī | dēclāmitāvistī | dēclāmitāvit | dēclāmitāvimus | dēclāmitāvistis | dēclāmitāvērunt, dēclāmitāvēre | |
| pluperfect | dēclāmitāveram | dēclāmitāverās | dēclāmitāverat | dēclāmitāverāmus | dēclāmitāverātis | dēclāmitāverant | |
| future perfect | dēclāmitāverō | dēclāmitāveris | dēclāmitāverit | dēclāmitāverimus | dēclāmitāveritis | dēclāmitāverint | |
| passive | present | dēclāmitor | dēclāmitāris, dēclāmitāre | dēclāmitātur | dēclāmitāmur | dēclāmitāminī | dēclāmitantur |
| imperfect | dēclāmitābar | dēclāmitābāris, dēclāmitābāre | dēclāmitābātur | dēclāmitābāmur | dēclāmitābāminī | dēclāmitābantur | |
| future | dēclāmitābor | dēclāmitāberis, dēclāmitābere | dēclāmitābitur | dēclāmitābimur | dēclāmitābiminī | dēclāmitābuntur | |
| perfect | dēclāmitātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēclāmitātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēclāmitātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēclāmitem | dēclāmitēs | dēclāmitet | dēclāmitēmus | dēclāmitētis | dēclāmitent |
| imperfect | dēclāmitārem | dēclāmitārēs | dēclāmitāret | dēclāmitārēmus | dēclāmitārētis | dēclāmitārent | |
| perfect | dēclāmitāverim | dēclāmitāverīs | dēclāmitāverit | dēclāmitāverimus | dēclāmitāveritis | dēclāmitāverint | |
| pluperfect | dēclāmitāvissem | dēclāmitāvissēs | dēclāmitāvisset | dēclāmitāvissēmus | dēclāmitāvissētis | dēclāmitāvissent | |
| passive | present | dēclāmiter | dēclāmitēris, dēclāmitēre | dēclāmitētur | dēclāmitēmur | dēclāmitēminī | dēclāmitentur |
| imperfect | dēclāmitārer | dēclāmitārēris, dēclāmitārēre | dēclāmitārētur | dēclāmitārēmur | dēclāmitārēminī | dēclāmitārentur | |
| perfect | dēclāmitātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēclāmitātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēclāmitā | — | — | dēclāmitāte | — |
| future | — | dēclāmitātō | dēclāmitātō | — | dēclāmitātōte | dēclāmitantō | |
| passive | present | — | dēclāmitāre | — | — | dēclāmitāminī | — |
| future | — | dēclāmitātor | dēclāmitātor | — | — | dēclāmitantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēclāmitāre | dēclāmitāvisse | dēclāmitātūrus esse | dēclāmitārī | dēclāmitātus esse | dēclāmitātum īrī | |
| participles | dēclāmitāns | — | dēclāmitātūrus | — | dēclāmitātus | dēclāmitandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēclāmitāre | dēclāmitandī | dēclāmitandō | dēclāmitandum | dēclāmitātum | dēclāmitātū | ||
References
- declamito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- declamito in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- declamito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette