decidens
Latin
Etymology 1
Present participle of dēcidō.
Participle
dēcidēns m, f, n (genitive dēcidentis); third declension
- falling down, collapsing
- dying
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dēcidēns | dēcidēns | dēcidentēs | dēcidentia | |
| Genitive | dēcidentis | dēcidentis | dēcidentium | dēcidentium | |
| Dative | dēcidentī | dēcidentī | dēcidentibus | dēcidentibus | |
| Accusative | dēcidentem | dēcidēns | dēcidentēs | dēcidentia | |
| Ablative | dēcidentī | dēcidentī | dēcidentibus | dēcidentibus | |
| Vocative | dēcidēns | dēcidēns | dēcidentēs | dēcidentia | |
Etymology 2
Present participle of dēcīdō.
Participle
dēcīdēns m, f, n (genitive dēcīdentis); third declension
- cutting off; reducing, diminishing
- beating, thrashing
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dēcīdēns | dēcīdēns | dēcīdentēs | dēcīdentia | |
| Genitive | dēcīdentis | dēcīdentis | dēcīdentium | dēcīdentium | |
| Dative | dēcīdentī | dēcīdentī | dēcīdentibus | dēcīdentibus | |
| Accusative | dēcīdentem | dēcīdēns | dēcīdentēs | dēcīdentia | |
| Ablative | dēcīdentī | dēcīdentī | dēcīdentibus | dēcīdentibus | |
| Vocative | dēcīdēns | dēcīdēns | dēcīdentēs | dēcīdentia | |