decertaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dēcertō.
Participle
dēcertātūrus m (feminine dēcertātūra, neuter dēcertātūrum); first/second declension
- about to dispute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēcertātūrus | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |
| Genitive | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūrī | dēcertātūrōrum | dēcertātūrārum | dēcertātūrōrum | |
| Dative | dēcertātūrō | dēcertātūrae | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | dēcertātūrīs | dēcertātūrīs | |
| Accusative | dēcertātūrum | dēcertātūram | dēcertātūrum | dēcertātūrōs | dēcertātūrās | dēcertātūra | |
| Ablative | dēcertātūrō | dēcertātūrā | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | dēcertātūrīs | dēcertātūrīs | |
| Vocative | dēcertātūre | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |