decantaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dēcantō.
Participle
dēcantātūrus m (feminine dēcantātūra, neuter dēcantātūrum); first/second declension
- about to chant, repeat
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēcantātūrus | dēcantātūra | dēcantātūrum | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūra | |
| Genitive | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūrī | dēcantātūrōrum | dēcantātūrārum | dēcantātūrōrum | |
| Dative | dēcantātūrō | dēcantātūrae | dēcantātūrō | dēcantātūrīs | dēcantātūrīs | dēcantātūrīs | |
| Accusative | dēcantātūrum | dēcantātūram | dēcantātūrum | dēcantātūrōs | dēcantātūrās | dēcantātūra | |
| Ablative | dēcantātūrō | dēcantātūrā | dēcantātūrō | dēcantātūrīs | dēcantātūrīs | dēcantātūrīs | |
| Vocative | dēcantātūre | dēcantātūra | dēcantātūrum | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūra | |