adiuro
Latin
Etymology
From ad- (“near, at; towards, to”) + iūrō (“swear by oath”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /adˈjuː.roː/
Verb
adiūrō (present infinitive adiūrāre, perfect active adiūrāvī, supine adiūrātum); first conjugation
- (with accusative, accusative + infinitive, or ut) I swear to, confirm by an oath; swear in addition to.
- (Late Latin) I conjure, adjure, beg earnestly.
Inflection
| Conjugation of adiuro (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | adiūrō | adiūrās | adiūrat | adiūrāmus | adiūrātis | adiūrant |
| imperfect | adiūrābam | adiūrābās | adiūrābat | adiūrābāmus | adiūrābātis | adiūrābant | |
| future | adiūrābō | adiūrābis | adiūrābit | adiūrābimus | adiūrābitis | adiūrābunt | |
| perfect | adiūrāvī | adiūrāvistī | adiūrāvit | adiūrāvimus | adiūrāvistis | adiūrāvērunt, adiūrāvēre | |
| pluperfect | adiūrāveram | adiūrāverās | adiūrāverat | adiūrāverāmus | adiūrāverātis | adiūrāverant | |
| future perfect | adiūrāverō | adiūrāveris | adiūrāverit | adiūrāverimus | adiūrāveritis | adiūrāverint | |
| passive | present | adiūror | adiūrāris, adiūrāre | adiūrātur | adiūrāmur | adiūrāminī | adiūrantur |
| imperfect | adiūrābar | adiūrābāris, adiūrābāre | adiūrābātur | adiūrābāmur | adiūrābāminī | adiūrābantur | |
| future | adiūrābor | adiūrāberis, adiūrābere | adiūrābitur | adiūrābimur | adiūrābiminī | adiūrābuntur | |
| perfect | adiūrātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | adiūrātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | adiūrātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | adiūrem | adiūrēs | adiūret | adiūrēmus | adiūrētis | adiūrent |
| imperfect | adiūrārem | adiūrārēs | adiūrāret | adiūrārēmus | adiūrārētis | adiūrārent | |
| perfect | adiūrāverim | adiūrāverīs | adiūrāverit | adiūrāverimus | adiūrāveritis | adiūrāverint | |
| pluperfect | adiūrāvissem | adiūrāvissēs | adiūrāvisset | adiūrāvissēmus | adiūrāvissētis | adiūrāvissent | |
| passive | present | adiūrer | adiūrēris, adiūrēre | adiūrētur | adiūrēmur | adiūrēminī | adiūrentur |
| imperfect | adiūrārer | adiūrārēris, adiūrārēre | adiūrārētur | adiūrārēmur | adiūrārēminī | adiūrārentur | |
| perfect | adiūrātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | adiūrātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | adiūrā | — | — | adiūrāte | — |
| future | — | adiūrātō | adiūrātō | — | adiūrātōte | adiūrantō | |
| passive | present | — | adiūrāre | — | — | adiūrāminī | — |
| future | — | adiūrātor | adiūrātor | — | — | adiūrantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | adiūrāre | adiūrāvisse | adiūrātūrus esse | adiūrārī | adiūrātus esse | adiūrātum īrī | |
| participles | adiūrāns | — | adiūrātūrus | — | adiūrātus | adiūrandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| adiūrāre | adiūrandī | adiūrandō | adiūrandum | adiūrātum | adiūrātū | ||
Derived terms
- adiūrāmentum
- adiūrātiō
- adiūrātor
Related terms
- abiūrō
- adiūrātōrius
- coniūrō
- dēierō
- ēiūrō
- iniūrō
- iūreiūrō
- obiūrō
- pēierō
Descendants
- Catalan: adjurar
- English: adjure
- French: adjurer
References
- adiuro in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers