cunctatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cūnctor.
Participle
cūnctātus m (feminine cūnctāta, neuter cūnctātum); first/second declension
- delayed
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | cūnctātus | cūnctāta | cūnctātum | cūnctātī | cūnctātae | cūnctāta | |
Genitive | cūnctātī | cūnctātae | cūnctātī | cūnctātōrum | cūnctātārum | cūnctātōrum | |
Dative | cūnctātō | cūnctātae | cūnctātō | cūnctātīs | cūnctātīs | cūnctātīs | |
Accusative | cūnctātum | cūnctātam | cūnctātum | cūnctātōs | cūnctātās | cūnctāta | |
Ablative | cūnctātō | cūnctātā | cūnctātō | cūnctātīs | cūnctātīs | cūnctātīs | |
Vocative | cūnctāte | cūnctāta | cūnctātum | cūnctātī | cūnctātae | cūnctāta |
References
- cunctatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cunctatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette