crusto
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈkruːs.toː/
Etymology 1
From crūsta (“rind, shell, crust”) + -ō.
Verb
crūstō (present infinitive crūstāre, perfect active crūstāvī, supine crūstātum); first conjugation
- I cover with a rind, shell, incrustation, plaster-work, embossed figures, etc.
Conjugation
| Conjugation of crusto (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | crūstō | crūstās | crūstat | crūstāmus | crūstātis | crūstant |
| imperfect | crūstābam | crūstābās | crūstābat | crūstābāmus | crūstābātis | crūstābant | |
| future | crūstābō | crūstābis | crūstābit | crūstābimus | crūstābitis | crūstābunt | |
| perfect | crūstāvī | crūstāvistī | crūstāvit | crūstāvimus | crūstāvistis | crūstāvērunt, crūstāvēre | |
| pluperfect | crūstāveram | crūstāverās | crūstāverat | crūstāverāmus | crūstāverātis | crūstāverant | |
| future perfect | crūstāverō | crūstāveris | crūstāverit | crūstāverimus | crūstāveritis | crūstāverint | |
| passive | present | crūstor | crūstāris, crūstāre | crūstātur | crūstāmur | crūstāminī | crūstantur |
| imperfect | crūstābar | crūstābāris, crūstābāre | crūstābātur | crūstābāmur | crūstābāminī | crūstābantur | |
| future | crūstābor | crūstāberis, crūstābere | crūstābitur | crūstābimur | crūstābiminī | crūstābuntur | |
| perfect | crūstātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | crūstātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | crūstātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | crūstem | crūstēs | crūstet | crūstēmus | crūstētis | crūstent |
| imperfect | crūstārem | crūstārēs | crūstāret | crūstārēmus | crūstārētis | crūstārent | |
| perfect | crūstāverim | crūstāverīs | crūstāverit | crūstāverimus | crūstāveritis | crūstāverint | |
| pluperfect | crūstāvissem | crūstāvissēs | crūstāvisset | crūstāvissēmus | crūstāvissētis | crūstāvissent | |
| passive | present | crūster | crūstēris, crūstēre | crūstētur | crūstēmur | crūstēminī | crūstentur |
| imperfect | crūstārer | crūstārēris, crūstārēre | crūstārētur | crūstārēmur | crūstārēminī | crūstārentur | |
| perfect | crūstātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | crūstātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | crūstā | — | — | crūstāte | — |
| future | — | crūstātō | crūstātō | — | crūstātōte | crūstantō | |
| passive | present | — | crūstāre | — | — | crūstāminī | — |
| future | — | crūstātor | crūstātor | — | — | crūstantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | crūstāre | crūstāvisse | crūstātūrus esse | crūstārī | crūstātus esse | crūstātum īrī | |
| participles | crūstāns | — | crūstātūrus | — | crūstātus | crūstandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| crūstāre | crūstandī | crūstandō | crūstandum | crūstātum | crūstātū | ||
Derived terms
- crūstāta
- dēcrūstō
Descendants
- Old French: croster
- French: croûter
- Portuguese: crestar
Etymology 2
See the etymology of the main entry.
Noun
crūstō n
- dative and ablative singular of crūstum
References
- crusto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- crusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette