conventurus
Latin
Etymology
Future active participle of conveniō.
Participle
conventūrus (feminine conventūra, neuter conventūrum); first/second-declension participle
- about to convene or assemble
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | conventūrus | conventūra | conventūrum | conventūrī | conventūrae | conventūra | |
| Genitive | conventūrī | conventūrae | conventūrī | conventūrōrum | conventūrārum | conventūrōrum | |
| Dative | conventūrō | conventūrō | conventūrīs | ||||
| Accusative | conventūrum | conventūram | conventūrum | conventūrōs | conventūrās | conventūra | |
| Ablative | conventūrō | conventūrā | conventūrō | conventūrīs | |||
| Vocative | conventūre | conventūra | conventūrum | conventūrī | conventūrae | conventūra | |