conniveo

conniveo

Latin

Alternative forms

• cōnīveō

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /konˈniː.we.oː/, [kɔnˈniː.we.oː]

Verb

connīveō (present infinitive connīvēre, perfect active connīvī); second conjugation, no passive, no supine stem

1. Alternative form of cōnīveō

Conjugation

• The third principal part may also be connīxī.

Conjugation of connīveō (second conjugation, no supine stem, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	connīveō	connīvēs	connīvet	connīvēmus	connīvētis	connīvent
	imperfect	connīvēbam	connīvēbās	connīvēbat	connīvēbāmus	connīvēbātis	connīvēbant
	future	connīvēbō	connīvēbis	connīvēbit	connīvēbimus	connīvēbitis	connīvēbunt
	perfect	connīvī	connīvistī	connīvit	connīvimus	connīvistis	connīvērunt, connīvēre
	pluperfect	connīveram	connīverās	connīverat	connīverāmus	connīverātis	connīverant
	future perfect	connīverō	connīveris	connīverit	connīverimus	connīveritis	connīverint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	connīveam	connīveās	connīveat	connīveāmus	connīveātis	connīveant
	imperfect	connīvērem	connīvērēs	connīvēret	connīvērēmus	connīvērētis	connīvērent
	perfect	connīverim	connīverīs	connīverit	connīverīmus	connīverītis	connīverint
	pluperfect	connīvissem	connīvissēs	connīvisset	connīvissēmus	connīvissētis	connīvissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	connīvē	—	—	connīvēte	—
	future	—	connīvētō	connīvētō	—	connīvētōte	connīventō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		connīvēre	connīvisse	—	—	—	—
participles		connīvēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		connīvendī	connīvendō	connīvendum	connīvendō	—	—