connitens
Latin
Etymology
Present participle of connītor
Participle
connītēns m, f, n (genitive connītentis); third declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | connītēns | connītēns | connītentēs | connītentia | |
| Genitive | connītentis | connītentis | connītentium | connītentium | |
| Dative | connītentī | connītentī | connītentibus | connītentibus | |
| Accusative | connītentem | connītēns | connītentēs, connītentīs | connītentia | |
| Ablative | connītente, connītentī1 | connītente, connītentī1 | connītentibus | connītentibus | |
| Vocative | connītēns | connītēns | connītentēs | connītentia | |
1When used purely as an adjective.