coniugaturus
Latin
Etymology
Future active participle of coniugō.
Participle
coniugātūrus m (feminine coniugātūra, neuter coniugātūrum); first/second declension
- about to unite
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | coniugātūrus | coniugātūra | coniugātūrum | coniugātūrī | coniugātūrae | coniugātūra | |
| Genitive | coniugātūrī | coniugātūrae | coniugātūrī | coniugātūrōrum | coniugātūrārum | coniugātūrōrum | |
| Dative | coniugātūrō | coniugātūrō | coniugātūrīs | ||||
| Accusative | coniugātūrum | coniugātūram | coniugātūrum | coniugātūrōs | coniugātūrās | coniugātūra | |
| Ablative | coniugātūrō | coniugātūrā | coniugātūrō | coniugātūrīs | |||
| Vocative | coniugātūre | coniugātūra | coniugātūrum | coniugātūrī | coniugātūrae | coniugātūra | |