concitaturus
Latin
Etymology
Future active participle of concitō.
Participle
concitātūrus m (feminine concitātūra, neuter concitātūrum); first/second declension
- about to rouse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | concitātūrus | concitātūra | concitātūrum | concitātūrī | concitātūrae | concitātūra | |
| Genitive | concitātūrī | concitātūrae | concitātūrī | concitātūrōrum | concitātūrārum | concitātūrōrum | |
| Dative | concitātūrō | concitātūrae | concitātūrō | concitātūrīs | concitātūrīs | concitātūrīs | |
| Accusative | concitātūrum | concitātūram | concitātūrum | concitātūrōs | concitātūrās | concitātūra | |
| Ablative | concitātūrō | concitātūrā | concitātūrō | concitātūrīs | concitātūrīs | concitātūrīs | |
| Vocative | concitātūre | concitātūra | concitātūrum | concitātūrī | concitātūrae | concitātūra | |