concateno

concateno

See also: concatenó and concatenò

Italian

Verb

concateno

1. first-person singular present indicative of concatenare

---

Latin

Etymology

From con- (“with”) +‎ catēnō (“chain, bind”), from catēna (“a chain”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /kon.kaˈteː.noː/, [kɔŋ.kaˈteː.noː]

Verb

concatēnō (present infinitive concatēnāre, perfect active concatēnāvī, supine concatēnātum); first conjugation

1. concatenate; link or chain together

Inflection

Conjugation of concateno (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	concatēnō	concatēnās	concatēnat	concatēnāmus	concatēnātis	concatēnant
	imperfect	concatēnābam	concatēnābās	concatēnābat	concatēnābāmus	concatēnābātis	concatēnābant
	future	concatēnābō	concatēnābis	concatēnābit	concatēnābimus	concatēnābitis	concatēnābunt
	perfect	concatēnāvī	concatēnāvistī	concatēnāvit	concatēnāvimus	concatēnāvistis	concatēnāvērunt, concatēnāvēre
	pluperfect	concatēnāveram	concatēnāverās	concatēnāverat	concatēnāverāmus	concatēnāverātis	concatēnāverant
	future perfect	concatēnāverō	concatēnāveris	concatēnāverit	concatēnāverimus	concatēnāveritis	concatēnāverint
passive	present	concatēnor	concatēnāris, concatēnāre	concatēnātur	concatēnāmur	concatēnāminī	concatēnantur
	imperfect	concatēnābar	concatēnābāris, concatēnābāre	concatēnābātur	concatēnābāmur	concatēnābāminī	concatēnābantur
	future	concatēnābor	concatēnāberis, concatēnābere	concatēnābitur	concatēnābimur	concatēnābiminī	concatēnābuntur
	perfect	concatēnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	concatēnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	concatēnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	concatēnem	concatēnēs	concatēnet	concatēnēmus	concatēnētis	concatēnent
	imperfect	concatēnārem	concatēnārēs	concatēnāret	concatēnārēmus	concatēnārētis	concatēnārent
	perfect	concatēnāverim	concatēnāverīs	concatēnāverit	concatēnāverimus	concatēnāveritis	concatēnāverint
	pluperfect	concatēnāvissem	concatēnāvissēs	concatēnāvisset	concatēnāvissēmus	concatēnāvissētis	concatēnāvissent
passive	present	concatēner	concatēnēris, concatēnēre	concatēnētur	concatēnēmur	concatēnēminī	concatēnentur
	imperfect	concatēnārer	concatēnārēris, concatēnārēre	concatēnārētur	concatēnārēmur	concatēnārēminī	concatēnārentur
	perfect	concatēnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	concatēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	concatēnā	—	—	concatēnāte	—
	future	—	concatēnātō	concatēnātō	—	concatēnātōte	concatēnantō
passive	present	—	concatēnāre	—	—	concatēnāminī	—
	future	—	concatēnātor	concatēnātor	—	—	concatēnantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		concatēnāre	concatēnāvisse	concatēnātūrus esse	concatēnārī	concatēnātus esse	concatēnātum īrī
participles		concatēnāns	—	concatēnātūrus	—	concatēnātus	concatēnandus
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		concatēnāre	concatēnandī	concatēnandō	concatēnandum	concatēnātum	concatēnātū

Derived terms

• concatēnātiō
• concatēnātus

Related terms

• catēna
• catēnārius
• catēnātiō
• catēnō
• concatēnātiō

Descendants

• English: concatenate
• Italian: concatenare
• Spanish: concatenar

References

• concateno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• concateno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

---

Portuguese

Verb

concateno

1. first-person singular present indicative of concatenar

---

Spanish

Verb

concateno

1. First-person singular (yo) present indicative form of concatenar.