conaturus
Latin
Etymology
Future active participle of cōnor.
Participle
cōnātūrus m (feminine cōnātūra, neuter cōnātūrum); first/second declension
- about to try; about to attempt
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cōnātūrus | cōnātūra | cōnātūrum | cōnātūrī | cōnātūrae | cōnātūra | |
| Genitive | cōnātūrī | cōnātūrae | cōnātūrī | cōnātūrōrum | cōnātūrārum | cōnātūrōrum | |
| Dative | cōnātūrō | cōnātūrae | cōnātūrō | cōnātūrīs | cōnātūrīs | cōnātūrīs | |
| Accusative | cōnātūrum | cōnātūram | cōnātūrum | cōnātūrōs | cōnātūrās | cōnātūra | |
| Ablative | cōnātūrō | cōnātūrā | cōnātūrō | cōnātūrīs | cōnātūrīs | cōnātūrīs | |
| Vocative | cōnātūre | cōnātūra | cōnātūrum | cōnātūrī | cōnātūrae | cōnātūra | |