communio
Latin
Alternative forms
- commoenio
Etymology 1
From con- + mūniō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /komˈmuː.ni.oː/, [kɔmˈmuːnioː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /komˈmu.ni.o/, [komˈmuːnio]
Verb
commūniō (present infinitive commūnīre, perfect active commūnīvī, supine commūnītum); fourth conjugation
- To barricade
- To strengthen
Conjugation
Conjugation of commūniō (fourth conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | commūniō | commūnīs | commūnit | commūnīmus | commūnītis | commūniunt |
imperfect | commūniēbam | commūniēbās | commūniēbat | commūniēbāmus | commūniēbātis | commūniēbant | |
future | commūniam | commūniēs | commūniet | commūniēmus | commūniētis | commūnient | |
perfect | commūnīvī | commūnīvistī | commūnīvit | commūnīvimus | commūnīvistis | commūnīvērunt, commūnīvēre | |
pluperfect | commūnīveram | commūnīverās | commūnīverat | commūnīverāmus | commūnīverātis | commūnīverant | |
future perfect | commūnīverō | commūnīveris | commūnīverit | commūnīverimus | commūnīveritis | commūnīverint | |
passive | present | commūnior | commūnīris, commūnīre | commūnītur | commūnīmur | commūnīminī | commūniuntur |
imperfect | commūniēbar | commūniēbāris, commūniēbāre | commūniēbātur | commūniēbāmur | commūniēbāminī | commūniēbantur | |
future | commūniar | commūniēris, commūniēre | commūniētur | commūniēmur | commūniēminī | commūnientur | |
perfect | commūnītus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | commūnītus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | commūnītus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | commūniam | commūniās | commūniat | commūniāmus | commūniātis | commūniant |
imperfect | commūnīrem | commūnīrēs | commūnīret | commūnīrēmus | commūnīrētis | commūnīrent | |
perfect | commūnīverim | commūnīverīs | commūnīverit | commūnīverīmus | commūnīverītis | commūnīverint | |
pluperfect | commūnīvissem | commūnīvissēs | commūnīvisset | commūnīvissēmus | commūnīvissētis | commūnīvissent | |
passive | present | commūniar | commūniāris, commūniāre | commūniātur | commūniāmur | commūniāminī | commūniantur |
imperfect | commūnīrer | commūnīrēris, commūnīrēre | commūnīrētur | commūnīrēmur | commūnīrēminī | commūnīrentur | |
perfect | commūnītus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | commūnītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | commūnī | — | — | commūnīte | — |
future | — | commūnītō | commūnītō | — | commūnītōte | commūniuntō | |
passive | present | — | commūnīre | — | — | commūnīminī | — |
future | — | commūnītor | commūnītor | — | — | commūniuntor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | commūnīre | commūnīvisse | commūnītūrum esse | commūnīrī | commūnītum esse | commūnītum īrī | |
participles | commūniēns | — | commūnītūrus | — | commūnītus | commūniendus, commūniundus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
commūniendī | commūniendō | commūniendum | commūniendō | commūnītum | commūnītū |
Derived terms
- commūnītiō
Etymology 2
Found in Late Latin in ecclesiastical senses; from commūnis.
Noun
commūniō f (genitive commūniōnis); third declension
- communion (all senses)
- association, fellowship, community
Declension
Third-declension noun.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | commūniō | commūniōnēs |
Genitive | commūniōnis | commūniōnum |
Dative | commūniōnī | commūniōnibus |
Accusative | commūniōnem | commūniōnēs |
Ablative | commūniōne | commūniōnibus |
Vocative | commūniō | commūniōnēs |
Descendants
- Catalan: comunió
- Old French: comunion
- French: communion
- → English: communion
- Galician: comuñón
- Italian: comunione
- Norman: communion
- Portuguese: comunhão
- Romanian: comuniune
- Sicilian: cumuniuni (older), cumunioni
- Spanish: comunión
- → Welsh: cymun
References
- “communio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “communio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- communio in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- communio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette