communicaturus
Latin
Etymology
Future active participle of commūnicō.
Participle
commūnicātūrus (feminine commūnicātūra, neuter commūnicātūrum); first/second-declension participle
- about to communicate
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | commūnicātūrus | commūnicātūra | commūnicātūrum | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūra | |
| Genitive | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūrī | commūnicātūrōrum | commūnicātūrārum | commūnicātūrōrum | |
| Dative | commūnicātūrō | commūnicātūrō | commūnicātūrīs | ||||
| Accusative | commūnicātūrum | commūnicātūram | commūnicātūrum | commūnicātūrōs | commūnicātūrās | commūnicātūra | |
| Ablative | commūnicātūrō | commūnicātūrā | commūnicātūrō | commūnicātūrīs | |||
| Vocative | commūnicātūre | commūnicātūra | commūnicātūrum | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūra | |