commumuratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of commurmurō.
Participle
commumurātus m (feminine commumurāta, neuter commumurātum); first/second declension
- murmured
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | commumurātus | commumurāta | commumurātum | commumurātī | commumurātae | commumurāta | |
| Genitive | commumurātī | commumurātae | commumurātī | commumurātōrum | commumurātārum | commumurātōrum | |
| Dative | commumurātō | commumurātae | commumurātō | commumurātīs | commumurātīs | commumurātīs | |
| Accusative | commumurātum | commumurātam | commumurātum | commumurātōs | commumurātās | commumurāta | |
| Ablative | commumurātō | commumurātā | commumurātō | commumurātīs | commumurātīs | commumurātīs | |
| Vocative | commumurāte | commumurāta | commumurātum | commumurātī | commumurātae | commumurāta | |