commendaturus
Latin
Etymology
Future active participle of commendō.
Participle
commendātūrus m (feminine commendātūra, neuter commendātūrum); first/second declension
- about to commend
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | commendātūrus | commendātūra | commendātūrum | commendātūrī | commendātūrae | commendātūra | |
| Genitive | commendātūrī | commendātūrae | commendātūrī | commendātūrōrum | commendātūrārum | commendātūrōrum | |
| Dative | commendātūrō | commendātūrae | commendātūrō | commendātūrīs | commendātūrīs | commendātūrīs | |
| Accusative | commendātūrum | commendātūram | commendātūrum | commendātūrōs | commendātūrās | commendātūra | |
| Ablative | commendātūrō | commendātūrā | commendātūrō | commendātūrīs | commendātūrīs | commendātūrīs | |
| Vocative | commendātūre | commendātūra | commendātūrum | commendātūrī | commendātūrae | commendātūra | |