colligaturus
Latin
Etymology
Future active participle of colligō (“[I] fasten together, connect”).
Participle
colligātūrus m (feminine colligātūra, neuter colligātūrum); first/second declension
- about to fasten together, about to connect
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | colligātūrus | colligātūra | colligātūrum | colligātūrī | colligātūrae | colligātūra | |
| Genitive | colligātūrī | colligātūrae | colligātūrī | colligātūrōrum | colligātūrārum | colligātūrōrum | |
| Dative | colligātūrō | colligātūrae | colligātūrō | colligātūrīs | colligātūrīs | colligātūrīs | |
| Accusative | colligātūrum | colligātūram | colligātūrum | colligātūrōs | colligātūrās | colligātūra | |
| Ablative | colligātūrō | colligātūrā | colligātūrō | colligātūrīs | colligātūrīs | colligātūrīs | |
| Vocative | colligātūre | colligātūra | colligātūrum | colligātūrī | colligātūrae | colligātūra | |