collaudaturus
Latin
Etymology
Future active participle of collaudō.
Participle
collaudātūrus (feminine collaudātūra, neuter collaudātūrum); first/second-declension participle
- about to commend
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | collaudātūrus | collaudātūra | collaudātūrum | collaudātūrī | collaudātūrae | collaudātūra | |
| Genitive | collaudātūrī | collaudātūrae | collaudātūrī | collaudātūrōrum | collaudātūrārum | collaudātūrōrum | |
| Dative | collaudātūrō | collaudātūrō | collaudātūrīs | ||||
| Accusative | collaudātūrum | collaudātūram | collaudātūrum | collaudātūrōs | collaudātūrās | collaudātūra | |
| Ablative | collaudātūrō | collaudātūrā | collaudātūrō | collaudātūrīs | |||
| Vocative | collaudātūre | collaudātūra | collaudātūrum | collaudātūrī | collaudātūrae | collaudātūra | |