coarguturus
Latin
Etymology
Future active participle of coarguō.
Participle
coargūtūrus m (feminine coargūtūra, neuter coargūtūrum); first/second declension
- about to refut
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | coargūtūrus | coargūtūra | coargūtūrum | coargūtūrī | coargūtūrae | coargūtūra | |
| Genitive | coargūtūrī | coargūtūrae | coargūtūrī | coargūtūrōrum | coargūtūrārum | coargūtūrōrum | |
| Dative | coargūtūrō | coargūtūrae | coargūtūrō | coargūtūrīs | coargūtūrīs | coargūtūrīs | |
| Accusative | coargūtūrum | coargūtūram | coargūtūrum | coargūtūrōs | coargūtūrās | coargūtūra | |
| Ablative | coargūtūrō | coargūtūrā | coargūtūrō | coargūtūrīs | coargūtūrīs | coargūtūrīs | |
| Vocative | coargūtūre | coargūtūra | coargūtūrum | coargūtūrī | coargūtūrae | coargūtūra | |