acuminatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of acūminō.
Participle
acūminātus m (feminine acūmināta, neuter acūminātum); first/second declension
- pointed, sharpened; tapering to a point
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | acūminātus | acūmināta | acūminātum | acūminātī | acūminātae | acūmināta | |
| Genitive | acūminātī | acūminātae | acūminātī | acūminātōrum | acūminātārum | acūminātōrum | |
| Dative | acūminātō | acūminātae | acūminātō | acūminātīs | acūminātīs | acūminātīs | |
| Accusative | acūminātum | acūminātam | acūminātum | acūminātōs | acūminātās | acūmināta | |
| Ablative | acūminātō | acūminātā | acūminātō | acūminātīs | acūminātīs | acūminātīs | |
| Vocative | acūmināte | acūmināta | acūminātum | acūminātī | acūminātae | acūmināta | |
Descendants
- Portuguese: acuminado
- Spanish: acuminado